Linda Tunte
Māja Dzīvoklis
Visbiežāk jumta tecēšanā vainojams skurstenis. Citi iemesli var būt arī aizsērējušas noteksistēmas vai slikti savienojumi korēs un ar sienām.
Visbiežākais jumtu tecēšanas iemesls ir problēmas ar skursteņiem. Mēdz būt trīs galvenie iemesli, kāpēc skurstenis tek, — nepareizi iestrādāts skurstenis; nepareizi izvēlēti materiāli ar īsu kalpošanas laiku; nolietojies skursteņa pieslēgums.
Parasti vienkāršākais veids, kā to novērst, ir problemātisko vietu aizsmērēšana. Visbiežāk tiek izmantota bitumena mastika vai lentas, silikons, taču speciālisti brīdina, ka šie līdzekļi aizturēs mitrumu ne ilgāk par pusgadu, jo gaisa temperatūras svārstībās tie tiks atplēsti. Ilgāk kalpos sintētiskās šķiedras smērvielas, kas ir elastīgākas. Ar dažādu mastiku palīdzību var īslaicīgi labot nepareizi iestrādātu skursteni, taču uzmanīgiem jābūt, ja skurstenis ir labi pamanāms, vizuāli iespaidīgs, — jebkuru mastiku izmantošana var sabojāt skursteņa izskatu. Jāņem vērā arī, ka visi palīglīdzekļi (silikons, mastika, lentes u.c.) ir domāti ātrai problēmas novēršanai uz neilgu laiku līdz pamatīgākam remontam.
Ja tecēšanas iemesls ir nepareizi izvēlēti materiāli, pieslēgums ir jāveido no jauna vai arī skurstenis ir jānostiprina ar papildu uzlikām, izmantojot speciālus hidroizolācijas materiālus, kas nodrošinās problemātisko vietu hermētiskumu.
Namu saimnieki bieži neiedomājas, ka jumta tecēšanas iemesls var būt aizaugušas notekrenes. Patlaban, pirms pirmā sniega, ir piemērots laiks, lai notekrenes atbrīvotu no kritušajām lapām un citiem netīrumiem. Notekreņu tīrīšanu ieteicams veikt divas reizes gadā — pavasarī un rudenī. Īpaši problemātiskas ir mājas, kam tuvu atrodas skuju koki, jo tās notekrenes aizber ļoti blīvi. Ja pie ēkas atrodas daudzi lieli lapu koki, vienkāršākais risinājums ir lapu tvērēju uzlikšana, kas pasargās noteksistēmu no lapām.
Jumtu problemātiskās vietas parasti ir jebkuri savienojumi — pieslēgumi sienām, sarežģītie stūri, kores u.tml. Remonts jāveic līdzīgi kā skursteņiem — izveidojot pareizi problemātiskās vietas pieslēgumu.
Regulāri (īpaši aktuāli pirms sala) ieteicams pārbaudīt dažādu uz jumta esošu "svešķermeņu" pieslēgumus — antenas, vēja rādītājus u.tml. Jāpārliecinās, vai savienojuma vietas nav nepieciešams hermetizēt.
Bieži problemātiskā vieta ir terašu savienojumi. Pieslēgumi sala, mitruma un temperatūru svārstību dēļ bieži sāk plaisāt un laiž cauri mitrumu. Iespējami drīz pēc problēmas konstatēšanas problemātiskās vietas jāsalabo. Labāk, ja terašu grīda veidota atstatus no hidroizolācijas, jo tad remonta izmaksas būs mazākas un terases segumu varēs izmantot atkārtoti. Taču biežāk sastopamais risinājums — uz hidroizolācijas uzklāj betona kārtu un ieklāj flīzes, taču šādā gadījumā remonta dēļ viss segums tiek izmests ārā un hidroizolācija jāveido no jauna.
Retāk jumtiem rodas mehāniski bojājumi — ieplīsis viens konkrēts dakstiņš, loksne, šindelis. Šādā gadījumā nekavējoties jāsalabo bojātā vieta, jānomaina bojātais elements, kvalitatīvi to stiprinot pie pārējā jumta un nodrošinot labu hidroizolāciju. Visi redzamie defekti ir jānovērš maksimāli drīz, negaidot līdz ūdens sāks parādīties arī telpās.
Ja pašu spēkiem grūti noteikt jumta tecēšanas iemeslu, jāpieaicina speciālists. Latvijas Jumiķu apvienībā ir izveidots jumtu ekspertu saraksts, kas var veikt jumta apsekošanu un informēt par iespējamiem risinājumiem problēmu novēršanā. Jumta apsekošanu ieteicams veikt laikus, kamēr jumts vēl netek, lai noteiktu iespējamās problemātiskās vietas un novērstu tās.
Jāievēro jumtu ražotāju ieteikumi — atsevišķiem segumiem pēc kāda laika ir nepieciešams, piemēram, nomainīt skrūves vai citus elementus, lai jumts turpinātu kvalitatīvu kalpošanu.
Ir tikai viens ieteikums, kā tikt pie droša jumta — izvēlēties kvalitatīvus jumta seguma materiālus un veikt kvalitatīvu to montāžu. Speciālisti novērojuši, ka vieni no problemātiskākajiem ir metāla segumi, jo zem tiem veidojas paaugstināts kondensāts. Lai šāds jumts labi kalpotu, jāizmanto ļoti labas pretkondensāta plēves un jānodrošina laba ventilācija. Latvijā pašlaik ļoti populāri ir bitumena šindeļi. Cerot iegūt ļoti lētu jumtu, nereti namu saimnieki saskaras ar augstām ekspluatācijas izmaksām — bitumena šindeļiem nepieciešama ļoti laba ventilācija, ko vairākumā gadījumu jumiķi nenodrošina, lai panāktu maksimāli zemas izmaksas. Ja par ventilāciju tiek aizmirsts, zem plaknes veidojas kondensāts, kas uz finiera vai cita apakšklāja pamazām rada pelējumu un bojā konstrukcijas. Bitumena jumti ir abrazīvi un ļoti ātri apaug ar sūnu. Tas nozīmē, ka uz jumta nemitīgi ir mitrums un segums ātrāk bojājas.
Ja esošā jumta remontdarbi jāveic biežāk nekā reizi gadā, iespējams, ir laiks domāt par jaunu jumtu. Īpaši aktuāli tas ir, ja, saremontējot kādu bojātu vietu, drīz vien tai blakus parādās nākamais bojājums.
Jumta remonta izmaksas ir ļoti dažādas — īslaicīgu efektu iespējams panākt arī ar pāris latu vērta silikona vai mastikas palīdzību, taču pamatīgs remonts nereti izmaksā pat 10 reižu dārgāk nekā sākotnējais ieguldījums. Augstās izmaksas parasti ir tāpēc, ka pa cauro jumtu ūdens ir izgājis cauri visiem jumta slāņiem un parādījies iekštelpās uz griestiem. Mitrums ir izgājis cauri pamatsegumam, augšējai plēvei, siltumizolācijas vatei, apakšējai plēvei un apdares slānim, tāpēc pareizā remontā ir jāveic visu šo slāņu remonts, lai neveidotos lieli siltuma zudumi. Nereti ir pat grūti konstatēt jumta tecēšanas vietu, jo mitrums ir izsūcies cauri visiem slāņiem un ir grūti konstatējama tā sākotnējā izcelsme. Ļoti bieži tekošs jumts nozīmē, ka būs nepieciešams arī iekštelpu remonts, lai salabotu bojātos griestus, sienas un reizēm arī grīdas. Tāpēc jāizvērtē, vai pamatīgais iespējamais remonts galu galā neizmaksā dārgāk, nekā kvalitatīva jumta seguma uzklāšana un kvalificēta darbaspēka izmantošana.
**********
Lelde Valle, dzīvo Raganā
Pirms gada nolēmām savai mājai likt jaunu jumtu, jo bija apnicis cīnīties ar nemitīgajām vecā jumta problēmām. Galvenā problēmzona bija pie skursteņiem — savienojuma vietās tecēja garām lietus, ziemā bēniņos nonāca sniegs. Turklāt vecais jumts bija bez atbilstoša apakšklāja — siltinājuma vai plēvēm, kas bija papildu stimuls seguma nomaiņai. Sākotnēji īslaicīgam risinājumam mēģinājām bojātās jumta vietas aizbāzt ar vati, taču bija skaidrs, ka vienkāršāk, nekā remontēt, ir uzlikt jaunu. Diemžēl jumta nomaiņa izmaksāja dārgi — tās bija ne tikai jaunā seguma, bet arī iekštelpu remonta izmaksas. Mitrums, kas sūcās cauri vecajam jumtam, bija sabojājis griestus telpās otrajā stāvā, bija jāveic kosmētiskais remonts. Tagad mūsu mājokli klāj metāla jumts, kuru izvēlējāmies, jo šis šķita ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Jumiķi, kuru pakalpojumus izmantojām, veica arī vecā šīfera/ šindeļu jumta demontāžu. Pagaidām esam apmierināti ar jauno jumtu. Kā vienīgo tā trūkumu izjūtam metāla jumta skaļumu — lietus laikā telpās dzirdam lietuslāšu grabināšanos.
Kaspars Baltacis, dzīvo Cēsu rajonā
Dzīvojam samērā vecā, mantotā ēkā, un jumta labošana diemžēl mums ir teju ikdiena. Veco jumtu klāj savu laiku nokalpojušas koka skaidas. Problemātisko vietu ir daudz — vairākās vietās regulāri parādās skaidu bojājumi, jumts sāk tecēt. Tā kā pašlaik jumtu nomainīt pret jaunu atļauties nevaram, regulāri pašu spēkiem veicu nelielus remonta darbus. Ir posmi, kad lietus laikā bēniņos uz grīdas atrodas spaiņi ūdenim, lai tam neļautu nonākt iekštelpās. Esmu jau iegādājies koka skaidu rezerves, lai ik pa laikam kāptu uz jumta un labotu bojātās vietas. Tad nu mūsu mājai pagaidām ir visai raibs jumts, to klāj daudzi gaiši ielāpi. Māja ir koka un izskatās, ka jau agrāk kādu laiku jumta tecēšana ir tikusi pieļauta, jo arī sijas mājas bēniņos ir cietušas — tās sākušas pūt. Esam jumtu nostiprinājuši ar stutēm, pavasarī plānots pamatīgāks koka siju remonts. Apzinos, ka labākā izeja ir jumta nomaiņa. Pie pirmās izdevības tā arī tiks veikta.
