"Praktiskais Latvietis"
2007 gada 30.maijā
Ikdienā parasti neaizdomājamies, kas ēkai licis jumtu. Par to sākam runāt tikai tad, ja rodas kādas neērtības. Piemēram, kad istabā uz grīdas jāsaliek bļodas lietusūdens uztveršanai. Kad nepareizas ventilācijas dēļ karstā un sausā vasarā griestos parādās mitri izsvīduma plankumi. Kas vainīgs – jumta vecums vai nemākulīgs meistars?
Savs funktieris vajadzīgs
– Uzlikt mājai jumtu – tas nav īpaši vienkārši, bet nav arī sarežģīti. Savs funktieris, protams, vajadzīgs. Mūrnieks var uzmūrēt drusku šķībāk, apmetējs nevienmērīgāk apmest – ar laiku mājas saimnieks pie tiem dažiem defektiem pierod, aizsedz sienu ar lielāku mēbeli vai tepiķi. Turpretī jumts nevienu kļūdu nepiedod, un, ja saimniekam uz galvas pil ūdens, viņam ir visas tiesības saukt jumiķi pie atbildības. No pieredzes zinu, ka viena no biežākajām kļūdām ir nepareizi ierīkota jumta ventilācija. Konstrukcija svīst, veidojas kondensāts, sagādājot pamatīgas problēmas. Mūsu darbā nepieciešama ārkārtīgi liela precizitāte un zināšanas. Cita lieta – vai šīs zināšanas ir un vai tās visi izmanto, – saka Latvijas Jumiķu apvienības valdes priekšsēdētājs un amatniecības uzņēmuma "Melnā dzilna" īpašnieks Juris Skrebelis.
Patlaban ir celtniecības bums. Ne viens vien, būvmateriālu firmu piedāvājumos saklausījies un, pēc paša domām, labākos materiālus izvēlējies, pats jūtas gandrīz kā celtnieks, vēl gudrs kaimiņš atnāk palīgā… Šķiet tik vienkārši uzcelt māju, uzlikt jumtu. Ja pats zem tā dzīvo, nekas – kāds nu ir, ar tādu jāiztiek! Diemžēl daudzi uzskata, ka modernie klājumi ir pietiekami vienkārši, lai uzņemtos likt jumtus arī citiem un tādējādi piepelnītos.
Jumiķu apvienības pārstāvjus bieži aicina par ekspertiem. Apsekojot mājas, gadoties redzēt tādus šedevrus, ka šausmās galvu gribas saķert. Atliek tikai izteikt līdzjūtību saimniekam, kuram agrāk vai vēlāk būs otrreiz jāmaksā par jumta likšanu.
Meistars gan vēlreiz uzsver, ka problēmas jumtu lietās rodas zināšanu trūkuma, nevis licēju slinkuma dēļ. Reizēm klājums uztaisīts pārlieku sarežģīts, pieredzējis jumiķis to izdarītu daudz vienkāršāk un pareizāk. Arī patlaban "Melnās dzilnas" vīri kādā mājā labo kaktu jumiķu brāķi. No ārpuses viss bijis skaisti, rūpīgi nostrādāts, taču plēve uzklāta otrādi, un jumts nepilda savas funkcijas. Neprecīzi uzlikts latojums, ar konkrētai būvei atbilstošiem materiāliem nenosiltināti bēniņi... Tā nu sanāk, ka saimnieks, naudu taupīdams un profesionāla jumiķa pakalpojumus neizmantodams, uz savas ādas dabū pārliecināties, cik pareiza ir tautas paruna: "Skopais maksā divkārt…"
Nav nekā iebilstama, ja mājas īpašnieks slēdz līgumu ar kādu celtnieku brigādi vai būvmateriālu firmas darbiniekiem, taču Juris Skrebelis uzskata, ka vismaz jumta likšanas procesa sākumā derētu ataicināt kādu no Jumiķu apvienības meistariem. Kaut vai tikai padoma dēļ. Tas neizmaksās dārgi, un vēlāk nepatikšanas noteikti ies secen. Viņš ir profesionālis, tāpēc aplamības duras acīs: – Redzu, cik nepareizi liek jumtu kādai ēkai pie Gaisa tilta Rīgā. Tas ir spilgts piemērs zināšanu trūkumam – tik sarežģītai jumta konstrukcijai metāla plāksnes nedrīkst vienkārši pieskrūvēt ar skrūvēm, tur nepieciešama falcēšana.
Kur ņemt meistaru?
Ka māju atstātu bez cepures, tādi brīnumi Latvijā, protams, nav pieredzēti. Jumts ir vajadzīgs, un saimnieks spiests izlīdzēties kauč vai ar kaimiņu Jāni, kuram par jumtiem maz saprašanas.
Sertificētu speciālistu trūkst, viņi strādā uz izķeršanu. Ja gaidītu tikai uz tiem, veidotos garu garās rindas. Kur tad tos kvalificētos meistarus ņemt? Uz šo jautājumu arī Juris nevar atbildēt. Viņš ir sašutis, ka Latvijā nevienā arodskolā neapmāca jumtu likšanā, lai gan par šo jautājumu ar attiecīgām amatpersonām runāts ne reizi vien. Jumiķu zināšanas pašlaik tiek nodotas no paaudzes paaudzē. Gan viņu pašu, gan vairākus citus jumiķus savulaik skolojuši Latvijas pirmās brīvvalsts laika meistari, arī tagad gados vecākā paaudze savu prasmi atdod jaunajiem. Latvijas Jumiķu apvienība sadarbībā ar Latvijas Amatniecības kameru organizē kursus un jumiķu sacensības, kuru laikā interesenti var parādīt savu meistarību un saņemt kvalifikāciju apliecinošu diplomu. Uzvarētājiem ir iespēja pārstāvēt Latviju Pasaules jumiķu čempionātā. Audzēkņus ved arī pieredzes apmaiņā uz jumtu licēju skolām Vācijā un Polijā. Kad būšot gatavs "Melnās dzilnas" centrs, apmācības un praktiskās nodarbības, iespējams, notikšot arī tur. Ēka firmas bāzes vietai pirms neilga laika nopirkta Cēsu rajona Priekuļos. Pagaidām kārtībā tikai viena telpa – iekārtām un jumta skārda detaļu sagatavošanai, taču remontdarbi rit pilnā sparā.
Baznīcu torņi kā kalnu smailes. Juris savulaik bijis aizrautīgs alpīnists, tātad imūns pret akrofobiju (bez bailēm no augstuma). Padomju gados viņš remontējis milzīgos Rīgas rūpnīcu dūmeņus, bet 1990. gadā specializējies uz jumtiem. Galvenais darbarīks, ar ko izlīdzēties jebkurā situācijā, bijis āmurs. Ar to jumiķim jāprot veikli darboties. Tāpēc arī uzņēmums nosaukts tā darbīgā putna vārdā – melnā dzilna spēj naski kāpelēt un lēkāt pa koka stumbru, kalt ašāk un sparīgāk nekā citi dzeņi.
Ja vien rodas iespēja, Juris pats labprāt kāpj mainīt segumu baznīcu jumtiem un torņiem: – Man patīk tāds piņķerīgs darbs. Luterāņu un katoļu baznīcas ir slaidas, ar lieliem jumta laukumiem un laidumiem. Pareizticīgo dievnamu noapaļotajos kupolos nepārtraukti jādomā par klājumu, par visiem tiem izliekumiem, kā arī pašam par savu drošību augstumā. Tas ir sava veida vietējais alpīnisms, jo, arī kalnos kāpjot, ir svarīga sarežģītības pakāpe, virves, atsaites, apavi. Uz jumta strādājot, ļoti jādomā par drošību. Man un kolēģiem ir pašu gādāts, līdz ar to uzticams aprīkojums, jo attiecīgas firmas piedāvā patiešām kvalitatīvus drošības līdzekļus. Atceros, pirms pārdesmit gadiem izsniedza tikai ap vidu apliekamu siksnu, pie kuras piesiet virvi. Ja gadītos krist, tāda siksna būtu laba ierīce muguras skriemeļu laušanai...
Reizēm, kad jāmaina jumts kādai vecai mājai, meistariem izdodoties atrast pat relikvijas – piemēram, skārda gabalu ar cara laika ģerboni. Kad būšot telpas, iespējams, šādas lietiņas vākšot rūpīgāk, jo… kādēļ gan nevarētu tapt jumiķu atradumu muzejs?
Jumiķu atziņas:
Pirms mācies par jumiķi, uzkāp uz jumta!
Jumiķim ir jāprot baidīties no augstuma un reizē to pakļaut. Pārgalvība var maksāt veselību un pat dzīvību.
Nepareizi strādājot, vari nokrist arī no lēzena vienstāva mājas jumta.
Jumtam ir divas funkcijas: netecēt un patikt saimniekam.
UZZIŅA
Latvijas Jumiķu apvienībā patlaban ir nedaudz vairāk par piecdesmit biedriem – amata meistari, zeļļi un mācekļi. Šajā organizācijā iesaistījušies arī kolektīvie biedri – uzņēmumi.
Amatniecības uzņēmumā "Melnā dzilna" strādā divpadsmit vīru. Darba pietiek visā Latvijā. Pašlaik vīri strādā Aucē.
Jumta izmaksas rēķina kvadrātmetros. Seguma materiālu cenu amplitūda ir ļoti plaša – no 3,50 līdz 30 latiem (pat vairāk) par kvadrātmetru, atkarībā no izmantojamā materiāla, jumta sarežģītības pakāpes un objekta augstuma. Jumiķa darba samaksa: sākot no 7 – 8 latiem par kvadrātmetru.
